Satiksmes tīkls – valsts izaugsmes pamats

Aizvadītajā nedēļā tradicionālie grāmatu svētki notika Krustpils novada Kūkās. Svētku laikā publiskajā diskusijā "Satiksmes tīkls – valsts izaugsmes pamats" piedalījās satiksmes ministrs KASPARS GERHARDS ("Visu Latvijai"/"TB"/LNNK), DZINTARS ZAĶIS ("Jaunais laiks" – "Vienotība"), ALFRĒDS RUBIKS ("Saskaņas centrs") – Eiropas Parlamenta deputāts, DAINIS LIEPIŅŠ ("Par labu Latviju"), ANSIS SALIŅŠ (Pilsoniskā savienība), SERGEJS VOLKOVS ("Saskaņas centrs") un AIGARS TAUKULIS ("Par prezidentālu republiku"). Diskusiju vadīja ANSIS BOGUSTOVS.

A. Saliņš: – Būtisks uzsvars jāliek uz mazajiem pašvaldību ceļiem. Ja tiem naudu neatvēlēs, tad diemžēl lauki izmirs. Vēl svarīgi, lai no pašvaldības centra līdz novada centram un tālāk līdz galvaspilsētai būtu melnā seguma ceļš. Svarīgi ieguldīt naudu, lai cilvēki nebēg projām no laukiem. Biogāzes un biomasas stacijām vajag pievedceļus, tomēr atbalsts šim mērķim nav paredzēts. Viss ir jāskatās kontekstā – ceļi jābūvē tur, kur tie ir vajadzīgi uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Lauksaimniekiem, kas saimnieko abās pusēs Daugavai, ir grūti tehniku pārvietot pāri upei. Piemēram, kombainam tikt pāri Ķeguma HES ir gandrīz neiespējami. Jādomā arī par šīs problēmas risinājumu.

Šlesera laikā ceļus būvēja, tomēr cilvēki no Aknīstes uz Jelgavu brauc cauri Lietuvai...

Vietalvas uzņēmējs Ansis Saliņš ierosina ieviest lauksaimniekiem iekrāsotās dīzeļdegvielas sistēmu

Vietalvas uzņēmējs Ansis Saliņš nācis klajā ar vairākiem konkrētiem ierosinājumiem, ko valdība varētu darīt, lai uzlabotu zemnieku pašreizējo situāciju. Viens no pavisam vienkārši atrisināmiem jautājumiem, kas neprasa papildus izmaksas, ir ieviest lauksaimniekiem t.s. iekrāsotās dīzeļdegvielas sistēmu.

„Tas neprasa nekādas milzu izmaksas, tā vienkārši būs birokrātisku šķēršļu novēršana. Ir tikai jāpieņem lēmums par t.s. iekrāsotās dīzeļdegvielas sistēmas ieviešanu. Tas nozīmē, ka degviela lauksaimniekiem jau pie iegādes ir atbrīvota no akcīzes nodokļa,” saka A. Saliņš.

Tāda sistēma pastāv daudzās Eiropas valstīs. Tas pirmām kārtām samazinās birokrātiju, kārtojot dokumentus akcīzes nodokļa atmaksai no valsts Pašlaik zemnieks, pērkot degvielu, maksā visu summu (t. sk. akcīzes nodokli), tad dodas uz pašvaldību pēc izziņas, ka apstrādā zemi, tad dodas uz Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) ar iesniegumu, pēc kura izskatīšanas notiek nodokļa atmaksa. Šī sistēma samazinātu zemniekiem vajadzību pēc lielākām finansēm, pērkot degvielu, un tas arī novērstu zemnieka līdzekļu iesaldēšanu, kamēr notiek šis birokrātiskais posms.

A.Saliņš ierosina veikt vēl vairākus pasākumus, kas reāli atvieglotu lauku uzņēmēju pašreizējo situāciju. Viņš uzskata, ka zemniekiem nekavējoties jāizmaksā subsīdijas, ko paredzēts izmaksāt līdz 1. jūnijam. Tad zemnieki varētu ātrāk nokārtot savas parādsaistības ar kredītiestādēm, tādējādi ietaupot naudu par soda procentiem.

Tāpat būtu jāpadara pieejamākas Lauku attīstības fonda garantijas zemnieku nepieciešamajiem kredītiem.

Papildus risinājums būtu arī piena, gaļas, graudu intervenci, ko varētu veikt valsts, lai pasargātu lauku uzņēmējus no plašiem bankrotiem.

Zemniekiem dīzeli bez akcīzes jau DUSā!

Vietalvas uzņēmējs Ansis Saliņš nācis klajā ar vairākiem konkrētiem ierosinājumiem, ko valdība varētu darīt, lai uzlabotu zemnieku pašreizējo situāciju. Viens no pavisam vienkārši atrisināmiem jautājumiem, kas neprasa papildus izmaksas, ir ieviest lauksaimniekiem t.s. iekrāsotās dīzeļdegvielas sistēmu.

„Tas neprasa nekādas milzu izmaksas, tā vienkārši būs birokrātisku šķēršļu novēršana. Ir tikai jāpieņem lēmums par t.s. iekrāsotās dīzeļdegvielas sistēmas ieviešanu. Tas nozīmē, ka degviela lauksaimniekiem jau pie iegādes ir atbrīvota no akcīzes nodokļa,” saka A. Saliņš.

Tāda sistēma pastāv daudzās Eiropas valstīs. Tas pirmām kārtām samazinās birokrātiju, kārtojot dokumentus akcīzes nodokļa atmaksai no valsts Pašlaik zemnieks, pērkot degvielu, maksā visu summu (t. sk. akcīzes nodokli), tad dodas uz pašvaldību pēc izziņas, ka apstrādā zemi, tad dodas uz Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) ar iesniegumu, pēc kura izskatīšanas notiek nodokļa atmaksa. Šī sistēma samazinātu zemniekiem vajadzību pēc lielākām finansēm, pērkot degvielu, un tas arī novērstu zemnieka līdzekļu iesaldēšanu, kamēr notiek šis birokrātiskais posms.

A.Saliņš ierosina veikt vēl vairākus pasākumus, kas reāli atvieglotu lauku uzņēmēju pašreizējo situāciju. Viņš uzskata, ka zemniekiem nekavējoties jāizmaksā subsīdijas, ko paredzēts izmaksāt līdz 1. jūnijam. Tad zemnieki varētu ātrāk nokārtot savas parādsaistības ar kredītiestādēm, tādējādi ietaupot naudu par soda procentiem.

Tāpat būtu jāpadara pieejamākas Lauku attīstības fonda garantijas zemnieku nepieciešamajiem kredītiem.

Papildus risinājums būtu arī piena, gaļas, graudu intervenci, ko varētu veikt valsts, lai pasargātu lauku uzņēmējus no plašiem bankrotiem.

http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?s=1225407588&fu=read&id=303&ln=lv

Šobrīd nevajadzīgi pārmaksājam- Intervija Staburags

Ansis Saliņš no Vietalvas pagasta studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Paralēli studijām viņš pievērsies arī aktuālām lauksaimniecības problēmām, piemēram, degvielas akcīzes nodokļa atmaksas kārtībai un iespējamiem risinājumiem procesa vienkāršošanai.

Nodokļi par nodokļiem

— Pašreizējā kārtība akcīzes nodokļa atmaksai par iegādāto degvielu zemnieku saimniecībai ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga, — saka Ansis Saliņš. — Vispirms zemniekam jādodas uz pašvaldību pēc izziņas par to, ka apstrādā zemi un cik hektāru. Ar degvielas iegādi apliecinošiem dokumentiem — pavadzīmi, bankas izdruku, kas apliecina, ka norēķins veikts, jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu, jāraksta iesniegums, kuru izskata mēneša laikā, pēc tam dod atbildi un naudu ieskaita atpakaļ. Tā rīkojas vairums zemnieku, bet daļa šo viņiem pienākošos naudu atstāj valstij.

Papildu šai nevajadzīgajai birokrātijai ir vēl viena būtiska problēma. Pērkot degvielu, maksājam gan akcīzes nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli. Un, iespējams, nemaz — nezinām, ka maksājam nodokļus par nodokļiem. Proti, arī akcīzes nodoklim piemēro pievienotās vērtības nodokli. Šajā gadījumā zemnieki ir zaudētāji, jo sākumā samaksā vairāk, nekā nepieciešams, un atpakaļ saņem mazāk, nekā varētu.

Norvēģijā zaļā krāsā

Lai izvairītos no šīs birokrātijas un samazinātu izdevumus, daudzās Eiropas Savienības valstīs darbojas sistēma, kad zemnieks degvielu var iegādāties atsevišķi no ikdienas vajadzībām pārdotās. Piemēram, Norvēģijā tā ir iekrāsota zaļā krāsā. Speciālie dienesti kontrolēs uz ceļiem pārbauda, vai šī degviela netiek izmantota citās automašīnās.

Mazo zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuri degvielu iepērk nelielā daudzumā, ar pārskatiem jāveic tāls ceļš, un daļa zemnieku nepieprasa nodokļa atmaksu. Rezultātā zemnieku saražotās produkcijas pašizmaksa ir augstāka. Esmu runājis ar zemniekiem par šo jautājumu, un viņi tam piekrīt.

“Dīvānu zemnieki” tērē citam nolūkam

Daži zemnieki, kuri sevi par tādiem tikai dēvē, akcīzes nodokļa atmaksu izmanto ļaunprātīgi, piešķirto degvielas limitu izlietojot privātajai automašīnai. Tādi neko neražo un savas platības appļauj tikai Eiropas subsīdiju dēļ.

Uzskatu, ka degvielas limits — 100 litru vienam hektāram — intensīvai lopkopībai ir nepietiekams. Daudzi procesi lauksaimniecībā ir automatizēti, un tiem nepieciešams liels degvielas patēriņš.

Norēķinās ar limita kartēm

Šo jautājumu esmu apspriedis ar degvielas vairumtirgotājiem. Viņiem nebūtu sarežģīti ieviest dalītu degvielas tirdzniecības sistēmu. Tikai — vai valsts piekritīs šādiem noteikumiem, jo samazināsies kā PVN iekasētā summa? Lietuvā jau var iegādāties šādu bezakcīzes degvielu. Norvēģijā, kur kādu laiku strādāju un praktizējos, zemniekiem piešķirtas limita kartes, ar kurām viņi norēķinās degvielas uzpildes stacijās.

Patlaban šis priekšlikums tiek virzīts izskatīšanai Saeimā.

Aktuāls ir jautājums arī par netaisnību sakarā ar Krievijas energoresursu lobēšanu. Šobrīd no turienes iepirktajai gāzei piemēro 10% PVN, turpretī vietējiem resursiem — šķeldai un malkai — 21%. Tas ir svarīgi arī vietējās ekonomikas stimulēšanai, jo nauda, maksājot par degvielu Krievijas firmām, neaizplūstu no valsts.

Biodegvielas izmantošanu bremzē

Ar Latvijā izaudzēto rapsi un no tā iegūto biodegvielu varētu aizvietot daļu pašreiz no ārzemēm iepirktās degvielas. Acīmredzot kādam tas ir neizdevīgi, un tāpēc visi centieni izmantot šo degvielas veidu tiek bremzēti.

Mūsu valstī runā par elektrostaciju celtniecību, kuras darbosies ar Krievijas gāzi, savukārt Zviedrija iepērk Latvijā saražoto šķeldu, ar kuru darbina savas elektrostacijas.

Pašlaik lielai sabiedrības daļai izveidojies priekšstats, ka laukos dzīvo zaudētāji. Esmu pārliecināts, ka laukos jāsaimnieko izglītotiem cilvēkiem. Lai veiksmīgi plānotu saimniecības attīstību, apkalpotu moderno tehniku, nepieciešamas plašas zināšanas. Protams, valstī vajadzīga perspektīva programma lauku attīstībai. Līdz šim piešķirtie līdzekļi saimniecību restrukturizācijai, šķiet, izplēnējuši nebūtībā. Daudzās saimniecībās pat pēc līdzekļu ieguldījuma tik un tā nesaskata jēgu turpmākai darbībai.

Lauksaimnieks cauri paaudzēm

Vietalvas pagasta “Jankās” Saliņi dzīvo jau paaudžu paaudzēs. Dzimtas māja, kas celta 1892. gadā, bijusi kā ģimenes vienotāja. Ap to arts un sēts arī šogad. Kopīgiem spēkiem ģimene apstrādā vairāk kā 800 hektāru zemes. Sējas darbi pabeigti, divi no trim brāļiem Saliņiem un tēvs Dzintars ķērušies pie sējumu sakārtošanas.

Mūžīgais students
Brāļiem Ansim un Laurim katram sava saimniecība — “Iesalnieki 1” un “Grannes”, kurās nodarbojas ar graudkopību. Vairis ir pārvaldnieks dāņa Borges Lunda Jorgensena uzņēmumā “BBB Invest”, kam Vietalvas pusē pieder ceturtā daļa — 1200 hektāru — no visām lauksaimniecībā izmantojamajām platībām, un nodarbošanās ar lauksaimniecību viņam ir kā vaļasprieks. Tēvs Dzintars ir sertificēts sēklaudzētājs un 200 hektāros audzē pārsvarā timotiņu un āboliņu sēklas ieguvei.

Pirms pievērsties lauksaimniecībai, Lauris nodarbojās ar kokapstrādi, arī tagad turpina šķeldas ražošanu. Vairim drīzumā bakalaura darba aizstāvēšana, bet Ansi tēvs sauc par mūžīgo studentu, jo arī šobrīd paralēli darbam saimniecībā viņš studē.
Pēdējos trijos gados apsaimniekojamās platības palielinājušās par 300 hekt-āriem. Tīrumu pamatmasa ir Odzienas pusē, kur reljefs līdzenāks. Tur audzē graudaugus un rapsi. Daudzu gadu garumā Saliņiem izveidojusies sadarbība ar SIA “Pakavs” un “BalticAgro”, kur izaudzēto pārdod, un, pateicoties savstarpējam norēķinam, saimnieki tiek pie izejvielām.
Jāķer katra labā diena
Papildināts arī tehnikas parks. Nopirkts traktors, kombains, pirms trim nedēļām — minerālmēslu kliedētājs, pērnajā gadā arī trīs nopirktas tehnikas vienības, un nesen apstiprināts projekts vēl viena traktora iegādei. Vaicāts, kam tik daudz “dzelžu”, saimnieks atbild — sējas un ražas novākšanas laiks ir neilgs, bet apsaimniekojamās platības lielas. Tāpēc jāķer katra labā laika diena, un tādu Latvijas klimatiskajos apstākļos ir maz.
Palielinājies kredītu slogs, bet bankas esot atsaucīgas. Problēmas sagādājuši divi aizvadītie gadi ar ļoti sausiem pavasariem, kad lielās vasarāju platības sadīga vēlu un no cerētās ražas ieguva labi ja pusi. Pareizi būtu ziemājus un vasarājus audzēt vienādās daļās, bet ap ziemāju sēšanas laiku esot grūtāk ar naudu, tāpēc vasarāju platību ir trīs reizes vairāk.

Jautāju Ansim, kurš audzē rapsi, kviešus un auzas, kāpēc izvēlējies nodarboties ar lauksaimniecību? Viņš stāsta, ka deviņdesmito gadu beigās bija iespaidīgi vērot lielos, skaistos ārzemju traktorus, kurus iegādājās citi lielsaimnieki. Ar tiem skaisti sēja, lauki skaisti auga. Mācību prakses laikā brāļi pabijuši Vācijā, un tur redzētais ar lauksaimniecību “saslimdinājis” pilnībā. Vāciešiem esot arī cita attieksme pret tehniku. Tas ir viens no apstākļiem, kāpēc vērts iegādāties turienes lietoto tehniku. Arī tīrumi Latvijā ir stipri atšķirīgi — daudz krūmāju, akmeņu, nezāļu, kas arī bojā tehniku. Vēl kāds būtisks aspekts — nesen ārzemēs iegādātais, mazlietotais, divus gadus vecais traktors ar septiņiem tūkstošiem motorstundu, gadu lietots, ir labākā kārtībā nekā jauns te pirkts. Iespējams, ka Rietumeiropas tirgum tos izgatavo daudz izturīgākus. Jaunie traktori arī lūzt biežāk par vecajiem. Ar lietotas tehnikas pārdošanu nodarbojas Anša firma “Ansal Tehnik”.
Pašam jābūt gudram
— Vai, sākoties sējai, nācās saskarties ar finansiālajām problēmām?
— Pavasara darbiem nepieciešamajiem minerālmēsliem un ķimikālijām ir labi kreditēšanas nosacījumi — nauda jāatmaksā pēc ražas novākšanas. Savlaicīgi plānojot saimniecības darbību, minerālmēslus piegādātājam pasūtām jau decembrī, un tie ir par trešdaļu lētāki nekā pavasarī pirktie. Laikus jāpiesaka vajadzīgais daudzums, samaksu par to neprasa, — stāsta Lauris. Piegādātāji ņem vērā šos apjomus un var garantēt daudz zemāku cenu. Savulaik, kad cenu cēla visam, arī minerālmēsliem to mākslīgi palielināja trīs reizes. Lieltirgotāji Latvijā tos iepirka vairumā, cerot labi nopelnīt. Pirktspējai krītot, noliktavās dažiem veidiem izveidojās milzīgi pārpalikumi, kurus nu cenšas pārdot ar mazākiem zaudējumiem. Tos pašlaik reklamē kā vislabākos. Nezinātāji uz to uzķeras.
Šobrīd sējas darbi pabeigti un var sākt sējumu kopšanu. Kad pierims vējš, jāmiglo, jāiestrādā minerālmēsli. Tehnika pietiekami jaudīga, lai katru no darbiem paveiktu pāris dienās, bet saimnieki jau domā arī par lielāka graudu kombaina un kaltes iegādi. Tai jau esot apstiprināts struktūrfondu projekts, nu jārunā ar banku par aizdevumu.
— Vai, strādājot zemnieku saimniecībā Latvijā, var arī nopelnīt? Vai arī tā ir cīņa par izdzīvošanu?
— Efektīvi saimniekojot, rūpīgi plānojot, rēķinot, izvēloties piemērotākos graudaugus, tehnoloģijas, nevar sūdzēties. Ja strādā, tad nevar teikt, ka tā ir tikai izdzīvošana. Bez zināšanām gan būtu pagrūti, — saka Lauris. — Ar ieklausīšanos un uzticēšanos tirgotājiem vien nepietiek, jo Latvijas tirgotāju zināšanas ir zemā līmenī. Jaunumi, kurus var aplūkot lauksaimniecības izstādēs Latvijā, Eiropā ir jau novecojuši pirms desmit gadiem. Par to pārliecinājos, apmeklējot Hannoveres gadatirgu. Latvijā novecojušas tehnoloģijas cenšas pārdot kā kaut ko jaunu.
Sanāca kā vienmēr
— Šobrīd aktuālas ir diskusijas par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Ko jūs par to domājat?
— Runas par to, ka ar laiku platību maksājumi varētu būt vienlīdzīgi ar Eiropas, visticamāk, ir nepamatotas, — saka Lauris. Latvijai references gadi ir 90. gadu vidus, kad ražas, pēc statistikas datiem, bija ļoti zemas, atbilstoši tām tolaik arī aprēķināja platību maksājumus. Cerams, ka Eiroparlamenta deputāti varēs aizstāvēt mūsu zemniekus un panāks šo maksājumu palielināšanu. Pagājušajā statistikas vākšanas reizē daudzi saimnieki patiesās ražas vietā nosauca mazāku, un te nu ir rezultāts. Eiropas piešķirtā nauda gadiem ir viena un tā pati, bet lauksaimniecībā izmantojamo platību lielums šajā laikā ir trīskāršojies un pašreiz ir divi miljoni hektāru. Piešķirtā naudassumma Latvijai jāsadala arvien jaunām platībām. Iespēja platību maksājumus atcelt vispār ir nereāla, jo vecā Eiropa bez subsīdijām tik lēti graudus neizaudzēs.